M. Namiķa 2B, Grobiņa

26 530 333

info@grobinasports.lv

dominyka obelenyte voras bjjlt nuotr 61650343Burtiskā tulkojumā Džiu džitsu varētu tulkot kā elastīgā māksla. Džiu džitsu ir cīņas māksla, kurā uzsvars tiek likts, lai attīstītu savu elastību, un pretinieka uzbrukuma enerģiju izmantotu savai aizsardzībai. Džiu džitsu aptver teju vai visus cīņas paņēmienu veidus- metienus, sitienus, spērienus, satvērienus, žņaugšanas tehniku un sāpju paņēmienus, tāpēc tas bieži tiek uzskatīts par vienu no visefektīvākajiem pašaizsardzības veidiem.

Džiu - džitsu radās 12. gs., un tā „radītājs” ir japāņu ārsts Akajama Sirobeji. Ķīnā Sirobeji bija apguvis gan medicīnu, gan cīņas mākslu.

Reiz kādā ziemas rītā Sirobeji izgāja savā dārzā, kurš viss bija apsnidzis. Pēkšņi viņš izdzirdēja lūstoša koka troksni un ieraudzīja, kā no sniega segas svara salūza priedes zars. Uzreiz pēc tam viņš ieraudzīja, ka apsnigušais kārkla zars noliecas, sniegs no tā noslīd un zars iztaisnojas nesalūzis no sniega smaguma. Šajā brīdī viņš arī noformulēja domu - padoties, lai uzvarētu. Padošanās, dotajā gadījumā, nav sakāves atzīšana. Un formulētais postulāts atbilst gan cīņas garam, gan būtībai, jo, izpildīt paņēmienus ar rupju spēku, tikai pamatojoties uz spēka lielumu (priedes zars), reālā situācijā ir iespējams tikai tad, ja šis pārsvars ir ļoti liels. Un spēka ziņā daudz vājāks pretinieks var efektīvi cīnīties un uzvarēt fiziski daudz spēcīgāku pretinieku, ja izmanto pret viņu viņa paša spēku, viņa paša svaru un refleksus (kārkla zars).

Akajama Sirobeji atlasīja, viņaprāt labākos 3000 paņēmienus un parādīja tos Japānas imperatora komisijai. No tiem tika atlasīti 300 paņēmieni un jaunā cīņas māksla tika nodēvēta par  džiu - džitsu, kuru pielietoja un pārzināja vienīgi samuraji. Kad pēc1868. gada revolūcijas samuraju kārta tika atcelta, cīņa izplatījās arī citur, tā tika krietni atvieglota. Klasiskā formā džiu - džitsu cīnītāji viens otram izrāva gaļas gabalus un kaulus.
Mūsdienās džiu - džitsu ir ap 200 stilu jeb kju. Vienā stilā uzmanību pievērš sitieniem ar dūri, citā pirkstu laušanai, vēl citā dažādiem ieročiem. Džiu - džitsu ir paņēmieni ar javaru (īsu nūju), dzo (vidēju nūju), ba (divmetrīgu nūju), naginatu (nūju ar virvi galā), vai (cīņas jostu).

Kā jau visi austrumu rituāli, arī džiu - džitsu treniņš sākas ar meditācijas vingrinājumiem. Liela nozīme ir arī dažādiem punktiem, džiu - džitsu „amata pratēji” izmanto arī adatu dūrienus jūtīgos punktos, jo uzskata, ka arī tā var nostiprināt muskuļus.
Kopumā lielākā daļa paņēmienu ir metieni, sāpju paņēmieni un tikai neliela daļa - sitienu. Šodien džiu - džitsu ir palicis nepopulārs. Sacensības norit vairāk kā paraugdemonstrējumi. Demonstrējumos sportistus parasti sagrupē pēc jostu krāsām. Viņiem uzbrūk statisti ar plastmasas ieročiem. Tiesneši vērtē sportistu meistarību atvairīt uzbrukumu. Džiu - džitsu cīnītāju uzdevums ir piespiest pretinieku zaudēt līdzsvaru un izdarīt metienu, cīnītāji sēž viens pret otru ar mugurām, un pēc tiesneša sākuma signāla 30 sekundēs pretinieks ir jānogāž zemē. Vairs tik vardarbīgi paņēmieni kā šīs cīņas mākslas pirmsākumos netiek pielietoti. Un labi vien, ka tā!

Par iespēju nodarboties ar šo cīņas veidu, kontaktēties pa tālruni: 29498039 (Andrejs Marmizovs).

  • Grobiņas sporta centrs

    Links
  • Sports novadā

    Links
  • Liepājas rajona sporta skola

    Links
  • Mūsu facebook lapa

    Links